Ilona Sābera – portfolio

blogging, journalism, semiotics, short stories

Netveramā hologrāfijas māksla

Leave a comment

Publicēts žurnālā Terra.

Hologrāfijas ieraksta process


Redzes sajūta mūsu acīs rodas nevis no pašiem priekšmetiem, bet gan gaismas, ko tie atstaro. Vai iespējams, ka pasaule ir tikai iluzora, līdzīga hologrāfiskam attēlam kas tiek veidots viļņiem pārklājoties interferences ainā līdzīgi kā pēc ūdenī iemesta akmens? Apgaismojot ierakstīto hologrammu, gaismas viļņi atkal veido to pašu rakstu – tiek restaurēta interferences joslu veidotā viļņu fronte, kas ir praktiski tāda pati gadījumā, ja gaisma nāktu no paša priekšmeta, nevis hologrāfiskā attēla. Kā lai skatām patieso pasauli?

Hologrāfijas ieraksta metode joprojām nebeidz pārsteigt ar iespēju reproducēt optisko attēlu apbrīnojami tuvu realitātei, ar neparastu dziļumu un atveidojumu. Iespējas nu ir pilnveidotas un sniedzas no uzlīmēm pret viltojumiem līdz hologrāfiskajam kino. Arī muzejos oriģinālo vērtīgo priekšmetu vietā tiek izmantotas hologrammas (mūsu valstī vienīgā vieta ir Ventspils muzejs, kurā tika izstādīta Latvijā tapusī hologramma ar 13. gs. un 17. gs. papirusiem).

Terras 2006. gada septembra/oktobra numurā tika aplūkoti hologrāfiskā ieraksta pamatprincipi. Šoreiz rakstā tiks pievērsta uzmanība hologrāfiskās metodes izmantošanai Latvijas mākslā, kā arī skaidroti šo hologrammu ieraksta posmi.

Latvijā hologrammu veidošana nezinātniskām vajadzībām notiek salīdzinoši reti. Tas ir dārgs process, taču rezultāts ir tā vērts. Šeit notikusī Lielbritānijā veidoto hologrammu izstāde galerijā «Noass» vairāk Latvijas mākslinieku ir iedvesmojusi pievērsties neveramajai gaismas tehnikai. Pirmais, kas nebaidījās izmēģināt līdz šim nebijušo Latvijas mākslā, bija Ojārs Pētersons 1996. gadā. Mākslinieks Armīns Ozoliņš hologrammas tehnikā ir veidojis divus darbus – 1996. un 1998. gadā. 

Fēliksa Zīdera hologramma

Vārdu spēles izceļ ar melna samta fonu radīta optiska ilūzija par burtiem tukšumā. Fēliksa Zīdera foto.

Fēlikss Zīders savai personālizstādei 2000. gadā Lietuvā veidoja hologrammas ar latīņu izteicieniem. Attēls tika veidots plastmasas burtiem esot uz melna samta fona, kas hologrammā neizceļas, līdz ar to radot optisku ilūziju par burtiem tukšumāLaila Trilopa jūsmojusi par hologrammām jau kopš padsmitnieces gadiem, un šajā tehnikā veidojusi savu diplomdarbu beidzot Latvijas Mākslas akadēmiju. Jaunākā Latvijā tapusī mākslas hologramma veidota pēc mākslinieku grupas F5 iniciatīvas, piedaloties ar to 51. Starptautiskajā mākslas izstādē Venēcijas biennāle 2005. gadā.

Hologrammas Latvijā

Latvijā hologrāfisko ierakstu var veikt Latvijas Universitātes Cietvielu fizikas institūta Optiskā ieraksta laboratorijā. Lai gan prioritātes ir zinātniskie mērķi, īpašos gadījumos notiek arī mākslinieku ieceru realizācija. Laboratorijas vadošā pētniece Māra Reinfelde stāsta, ka ārzemēs (tostarp arī Lietuvā), hologrāfisko ierakstu process mākslinieciskiem un komerciāliem nolūkiem ir attīstīts labāk, jo ar to nodarbojas šiem mērķiem veidotas kompānijas. Diemžēl Latvijā pašlaik pietrūkst iniciatīvas un resursu. LU CFI laboratorijā ir iegādāts impulsu lāzers, ar kuru ierakstu varētu veikt dažās nanosekunēs (10-9 s), tādējādi būtu iespējams ierakstīt kustīgus priekšmetus (sveces liesma, ūdens), kā arī cilvēkus. Tomēr lai ierakstu realizētu, ir nepieciešams papildus tehniskais nodrošinājums un tehnologiju izstrāde. Pašlaik hologrammtu ierakstam tiek lietots nepārtrauktās darbības lāzeris, veiksmīgam ierakstam ar to nepieciešams ilgāks laiks, kā arī priekšmetu ļoti rūpīgi jāfiksē, jo pat mazākās svārstības var ietekmēt hologrammas kvalitāti.

Hologrammu veidi un ieraksta posmi

Refleksijas hologrammas ieraksta shēma. Māras Reinfeldes zīmējums

Refleksijas hologrammas ieraksta shēma.
Māras Reinfeldes zīmējums

Klasiskie mākslas hologrammu ieraksta veidi ir refleksija un transmisija. Pēdējo no tiem izvēlējusies māksliniece Laila Trilopa, pārējās rakstā turpmāk aplūkotās hologrammas veidotas ar refleksijas metodi. (To atšķirības skaidrotas Terras septembra/oktobra numurā) Lai izprastu hologrammas slēpto būtību, kas ar neapbruņotu un neinformētu aci nav pamanāma, bet apliecina tehnikas vienreizīgumu iespējā izmantot fizikālo mākslinieciskās izteiksmes līdzekli, apskatīsim refleksijas hologrammas ieraksta posmus.

Refleksijas hologrammas ieraksta vienkāršota shēma paradīta zīmējumā.

Lāzera stars (atbalsta stars) tiek izpelsts, iziet cauri fotoplatei un nonāk uz priekšmeta (kaķa). Fotoplate ir praktiski caurspīdīga – nenotiek absorbcija. Atstarojoties no kaķa, gaiši zaļais atbalsta stars veido tumši zaļo priekšmeta staru. Abiem stariem savienojoties fotoplatē (zīm. caurspīdīga plāksne ar brūnu kontūru), emulsijā veidojas interferences aina. Tā kā atstarošanās leņķis ir tuvs 180 grādiem, interferences joslas veidojas ļoti tuvu (attālums atkarīgs arī no vielas īpašībām, gaismas laušanas koeficienta), tiek iegūta baltā gaismā (dienasgaismā) redzama hologramma. Turpretī klasisko transmisijas hologrammu var redzēt to apgaismojot tikai ar ierakstā izmantoto lāzera gaismu.

Mākslinieku apvienība F5, pārstāvot Latviju Venēcijas Biennālē 2005. gadā, savu vēstījumu pauda ar hologrammas palīdzību, kuras ieraksts sastāvēja no šādiem posmiem:

1. Priekšmeta sagatavošana. Tiek izraudzīts objekts, kuru vēlas ierakstīt hologrammā. Šajā gadījumā svina poligrāfijas burti.

2. Nostabilizēšana. Izvēlētais priekšmets ir precīzi jānostabilizē, lai to nevar izkustināt. Ierakstot hologrammu, veidojas interferences aina – periodiska gaišu un tumšu joslu sistēma. Konkrētajā gadījumā attālums starp joslām, jeb periods ir apmēram 0,15 μm jeb ≈7000 vienā mm. Tādēļ hologrāfiskajam ierakstam vajadzīga ļoti liela precizitāte, jo jebkura mazākā novirze (piemēram,  svārstības telpā, cilvēkam ejot pa gaiteni, garām braucošs auto, un pat gaisa vibrācija) kropļo interferences ainu vai pat to iznīcina. Optiskās sistēmas un galdi, ar kuru palīdzību notiek ieraksts ir speciāli nostiprināti, lai būtu stabili.

3. Ieraksta shēmas izveidošana. Lai apgaismotu visu nepieciešamo ieraksta laukumu, no lāzera nākošais stars tiek paplašināts. Šim nolūkam tiek izmantots mikroskopa objektīvs ar mazu fokusa attālumu, kurš izpleš staru, lai vienmērīgi tiktu apgaismota visa fotoplate. Pirms tam jāaprēķina arī cik liela jauda un laiks nepieciešama konkrētā laukuma apgaismošanai. Tiek aprēķināti arī gaismas krišanas un atstarošanas leņķi, kas nosaka kā jānovieto fotoplate ieraksta laikā.

4. Ieraksts. Šajā gadījumā tas ilga 25 s. Pats ieraksta process ar nepārtrauktās darbības A+ lāzeri notika plkst. 1.00 naktī, kad ārējie apstākļi (transporta kustība, vibrācija) vismazāk spēj ietekmēt ļoti precīzo interferences joslu ainu.

5. Attīstīšana un fiksēšana. Attīstīšana ar ķīmisko šķīdumu palīdzību ilgst dažas minūtes. Līdzīgi kā fotogrāfiju, arī hologrāfisko ierakstu emulsija fotoplatē nedrīkst apstrādāt gaismā. Fiksācija ilgst ≈ 20 – 30 min pilnīgā tumsā. Tās laikā notiek ķīmiski procesi, kas aptur materiāla tālāku reakciju ar gaismu.

6. Balināšana. Šis process jau notiek gaismā – sarkanajā lampā un ilgst ≈1 min. Ierakstot hologrammu, sākumā apgaismotās vietas ir melnas, bet neapgaismotās – caurspīdīgas. Tā kā interferences joslas ir ļoti tuvu, visa plate izskatās melna. Balināšanas laikā ar ķīmiskās apstrādes palīdzību izskalo no emulsija plates neizreaģējošo sudrabu līdz ar to, mainot materiāla blīvumu, laušanas koeficients apgaismotajās un neapgaismotajās vietās atšķiras un tiek iegūts fāzu režģis jeb fāzu hologramma.

Kā ieslēgt tumsas spuldzi?

Mâkslinieku grupas F5 vçstîjums par cilvçka prâta iznîci- noðajâm iespçjâm. Mâra Ratnika fotogrâfija

Mâkslinieku grupas F5 vēstîjums par cilvēka prāta iznīcinošajām iespējām.
Māra Ratnika foto.

Mākslinieku grupu F5, kuras sastāvā ietilpst Ieva Rubeza, Mārtiņš Ratniks, Ervīns Broks un Līga Marcinkeviča, hologrāfijas tehnika piesaistīja ar daudzpusību un savdabību – tā līdzinās apstādinātam laikam, un ieraudzīt hologramma arī ir jāmāk.

Ar Latvijā ierakstīto hologrammu mākslinieku grupa piedalījās 51. Starptautiskajā mākslas izstādē Venēcijas biennāle 2005. gadā. Hologrammā, izmantojot vecus poligrāfijas burtus, spoguļrakstā ierakstīts stāsts par zinātnieku, kurš izgudroja tumsas spuldzi. Pirmais eksperiments bija izdevies – laboratorijā iestājās piķa melna tumsa. Diemžēl zinātnieks tumsā vairs nespēja atrast izeju no laboratorijas sprosta, un viņu atrada mirušu mājas pārvaldnieks, kurš pēc mēneša nenomaksāta rēķina dēļ atslēdza elektrību.

Līga Marcinkeviča stāsta, ka mākslinieki, atrodot šo stāsti internetā, vēlējušies tālāk risināt domu pa, ka progress līdzi var nest arī iznīcību. Izgudrojuma apžilbināts, zinātnieks neparedz tā iznīcinošās sekas. Šī metafora uzskatāmi demonstrē mūsdienu situāciju un cilvēka rokās esošo lielo potenciālu, kā arī varu radīt un iznīcināt.

Māksliniece apgalvo, ka pasaules un gaismas uztvere katram ir individuāla. Sabiedrība ir vienojusies par kolektīvo realitāti, taču katrs iekšēji zina, ka viņš ir lietu mērs.

Cilvēka sastingušais attēls

"Darbs bez nosaukuma". Dziļums rosina vēlmi redzēt vēl kaut ko, taču skatītājam vienmēr paliek mīkla, ko lasa attēlotais cilvēks. Armīna Ozoliņa foto.

“Darbs bez nosaukuma”. Hologrāfija rosina vēlmi skatīties dziļāk. Armīna Ozoliņa foto.

Māksliniekam Armīnam Ozoliņam interesē iespēja hologrammā vienlaikus apvienot fotogrāfiju un telpiskumu, kā arī fakts, ka sadalot hologrammu pa daļām, katrā no tām būs redzams tas pats kopējais attēls.

Hologrāfijas iespējas viņš ir izmantojis divas reizes (1996. un 1998. gadā). Pēdējā mākslinieks ar impulsa lāzeri iemūžinājis lasošu cilvēku, atklājot momenta noslēpumu. Abas hologrammas ir veidotas Lietuvā uzņēmumā «Geola», kas atšķirībā no Latvijas Optisko ierakstu laboratorijas, nodarbojas ar hologrammu izstrādi komerciālos nolūkos. Tā kā uzņēmums «Geola» strādā ar impulsa lāzeriem, mākslinieks varēja īstenot ieceri par cilvēka figūras uzņemšanu hologrammā.

Mākslinieks stāsta par trauslo robežu starp hologrammas māksliniecisko un nepatīkamo, nekrofīlisko efektu. Nepārdomāta iecere izskatās neestētiski un atstāj sliktu iespaidu, jo tajā fiksētais cilvēks izskatās sastindzis kā vaska lelle vai miris. Tomēr viens no galvenajiem mākslas darba uzdevumiem ir aicināt domāt, un hologrāfija paver brīnumainas iespējams mākslinieku izpausmei.

Košļājamo gumiju papīrīšu hologramma

Lailas Trilopas bērnības Disney varoņi.

Lailas Trilopas bērnības Disney varoņi.

Laila Trilopa hologrammas izvēlējās veidot kā savu bakalaura darbu Latvijas Mākslas akadēmijā 2004. gadā. Sākumā bija iecere veidot sadarbību starp mākslas un fizikas studentiem LMA un LU, katram izmantojot hologrāfijas tehniku saviem mērķiem – mākslai un zinātnei, taču sponsori atteicās. Par spīti neveiksmei, Trilopai izdevās realizēt savu ideju diplomdarbā.

Ideja darbam tika smelta spilgtās bērnības atmiņās par košļājamo gumiju papīrīšiem “Donald” ar Disneja komiksa varoņiem. Sākumā no plastikas tika izveidotas mazas skulptūriņas, no kurām vēlāk veidots sižets ierakstot hologrammu. Trilopai skatītājs ir mirkļa patērētājs, darba montāža un konstruēšana noris gan spēles laukumā, gan skatītāju uztverē. Savu darbu māksliniece raksturo kā “fragmentāru izjūtu stāstījumu, rotaļīgu, kinētisku baudu. Materiālā formā iemiesots nepamanāms, īslaicīgs hipnozes moments.”

 

Plastikas figūriņa un no tās ierakstīta hologramma - daļa no Lailas Trilopas diplomdarba "Saldējums".

Plastikas figūriņa un no tās ierakstīta hologramma – daļa no Lailas Trilopas diplomdarba “Saldējums”.Hologramma ir savdabīga gaismas rotaļa, līdz galam mums ar prātuneuztveram. Taču katram gaismas skaidrojums ir savs – fiziķiem, māksliniekiem vai vienkārši garāmgājējiem. “Ja gaismas nebūtu, priekšmets eksistētu citādi,” apgalvo māksliniece. Viņa pašai patīk gleznot bez ēnām, tās aizvietojot ar līniju.

Pretstatā fotogrāfijai, daudz precīzāk realitāti fiksējošā hologramma līdz šim nav guvusi tik lielu atzinību un izplatību. Iespējams, tas skaidrojams ar hologrāfiskā ieraksta procesa sarežģītību.  Hologrāfijas pētīšana, iespējams, būtu alternatīva digitālo ierīču iespēju izsīkumam, jo hologrāfismetode ļauj mazāka tilpuma vienībā fiksēt lielāku informācijas apjomu. Zinātniskās teorijas attīstās un laika gaitā papildina viena otru, tomēr māksla aizvien sniedz iespēju aplūkot kopsakarības.

Paldies LU Cietvielu Fizikas institūta galvenajai pētniecei Mārai Reinfeldei par sniegto atbalstu raksta tapšanā.

Advertisements

Leave a Reply

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Change )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Change )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Change )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Change )

Connecting to %s