Ilona Sābera – portfolio

blogging, journalism, semiotics, short stories

Komiksu kultūra vs. Andrejs Pumpurs

Leave a comment

Publicēts žurnālā Veto.

janvaris_copy

Kao Viets Ngujens “Lāčplēsis”

„Uzskatu, ka Meinards bija pacietīgs latviešu labvēlis. (..) Viņš palīdzēja latviešiem celt pilis, bet tie viņu krāpa, nepieņēma kristietību,” sava versija par latviešu tautas vēsturi ir vjetnemiešu māksliniekam Kao Vietam, kurš vēlas, lai latvieši neaizmirst, ar ko lepoties. Viņaprāt, simbolus, ko svarīgi ir saglabāt, jāpasniedz mūsdienu jauniešiem pieejamā formā. Tāpēc Kao Viets ne vien komiksa veidā stāsta par Lāčplēsi, bet arī Pumpura eposu papildina ar jauniem faktiem.

Nesot līdzi biezu mapi ar vēsturisko kaujas skatu pilniem komiksiem, pirms četriem gadiem Ogres mākslas skolā ieradās talantīgs puisis, kas lauzītā latviešu valodā spēja pateikt dažus vārdus. Kao Viets Ngujens bija no Vjentnamas atbraucis līdzi savam tēvam, lai sāktu dzīvi Latvijā. Viņš apguva valodu, kā arī akadēmiskās zīmēšanas un gleznošanas pamatus mākslinieka Pētera Aulmaņa vadībā un iestājās Jaņa Rozentālā Rīgas Mākslas vidusskolā.

Šogad Kao Viets beigs skolu un diplomdarbā atkal atveidos komiksā kaujas skatus, tikai šoreiz par mūsu pašu Lāčplēsi. Jaunais mākslinieks izstudējis Andreja Pumpura eposu un nu vēlas Lāčplēsi „pārvērst par reālu cilvēku”. Kao Viets ir uzgājis dažas neloģiskas vietas Andreja Pumpura „Lāčplēsī” un tagad piedāvā savu versiju par varoni, kas iesaistīšoties ne vien krustnešu cīņās, bet citos patiesos vēsturiskos notikumos.

Kā tu pievērsies mākslai?

Mācēju zīmēt, un man tas patika. Kad man bija 12 gadi, vienkārši paņēmu papīru un sāku kaut ko zīmēt – un man likās, ka sanāk. Mācījos zīmēt pats, atdarināju komiksus, jo tie man pašam ir tuvi. Ar laiku ieguvu savu stilu.

Kāpēc izvēlējis zīmēt tieši Lāčplēsi?

Pirmkārt, es vēl nezinu par nākotni, bet iespējams nākamgad braukšu prom no Latvijas. Lāčplēsis būs kā dāvana latviešiem. Otrkārt, domāju, ka mūsdienu latviešu jauniešus pārāk daudz kas ietekmē no citām valstīm un ārzemju kultūras, un tas, manuprāt, ir negatīvi. Viņi dzer, pīpē un aizmirst savu tautu. Dažreiz, ja kādam jautāju: „Tu esi krievs vai latvietis?”, viņš pats nezina.

Gribu, lai latvieši zina, ka viņi var lepoties ar savu tautu, ar savu varoni, lai gan viņš nekad nav dzīvojis. Tas ir simbols, un ir ļoti svarīgi to saglabāt. Gribu, lai ar šo komiksu bērni uzzina, par ko tad īsti viņiem skolā jāmācās. Esmu daudziem cilvēkiem jautājis par Lāčplēsi, bet viņi neko vairāk nezina, vienīgi, ka tas ir tautas varonis. Es negribu, lai bērni nākotnē aizmirst, kā viņu tauta iepriekšējos gadsimtos cīnījusies.

Vai Vjetnamā jaunieši zina savas tautas varoņus?

Jā. Mums katra iela ir nosaukta cita varoņa vārdā. Vairākums Vjetnamas varoņu ir reāli cilvēki. Mums ir bijis daudz cīņu, trīs reizes uzvarējām mongoļus. Vjetnama un Japāna ir vienīgās valstis, kas uzvarējušas mongoļus, kamēr tie iekarojuši gan Krieviju, gan Ķīnu. Mēs ar to ļoti lepojamies.

Kāpēc tu gribi mainīt Lāčplēša sižetu?

Kad lasīju Pumpura eposu, man patika kompozīcija, bet likās, ka trūkst kaut kā. Manā komiksā gribu ielikt vairākus vēsturiskus notikumus no Indriķa hronikas un citus faktus. Eposu sadalīju trijos posmos, katrā no tiem ir apmēram 12 mazas epizodes. Šogad diplomdarbā zīmēšu tikai pirmo daļu. Bet galvā man jau ir viss, arī beigas.

Es gribu attēlot Lāčplēsi kā reālu varoni. Viņam ir spēks, kas gan vienmēr nenozīmē uzvaru. Lāčplēsim ir vecāki, katram mīļākie cilvēki pasaulē. Tomēr daži Pumpura fragmenti man likās neloģiski un pat smieklīgi, piemēram, tas, ka, lai arī Lāčplēsis piedzima lācenei, viņš plēsa arī lāčus. Neviens arī nezina, kāds bija Lāčplēša īstais vārds, pirms viņš nogalināja lāci un ieguva vārdu.

Pastāsti vairāk par sižetu!

Pirmajā daļā būs par bīskapu Meinardu, kas tikko ieradies Latvijā. Otrajā daļā – vairāk par politiku, par to, kā Meinards sludināja kristietību, bet viņam neizdevās. Viņš palīdzēja latviešiem celt pilis, bet tie viņu krāpa, nepieņēma kristietību. Uzskatu, ka Meinards bija pacietīgs latviešu labvēlis, viņš dzīvoja Ikšķilē un centās iemācīties vietējo valodu. Lāčplēsim būs tikšanās ar Meinardu. Gribu attēlot visus faktus, kā latvieši rīkojās, sastopoties kristietību.

Kā tu attēlosi mīlestību?

Ar Spīdalu un Laimdotu. Spīdala iemīlēja Lāčplēsi, bet viņa nebija pavisam ļauna. Izdomāju, ka viņa negadījuma rezultātā kļuvusi par velna līgavu – bērnībā viņa vēlējusies no Nelabā dabūt rotas lietu un parakstījusi līgumu ar viņu. Vēlāk Spīdala iemācījās maģiju un saprata, ka viņai ar velnu kādu dienu būs jāprecas.

Un Lāčplēsim viņa jāglābj – Spīdala centās panākt, lai kāds varonis viņu izglābj, bet Lāčplēsis to nesaprata un meiteni apvainoja. Tāpēc Spīdala atriebības dusmās nodarīja daudz ļauna. Viņa nevis centās nogalināt, bet gribēja, lai Lāčplēsis nožēlo. Viņa ir pretrunīga meitene.

Es gribu visu tēlot dziļāk un reālāk. Domāju, ka ar laiku Lāčplēša stāsts mazliet jāmaina tā, lai mūsdienu cilvēki spēj pieņemt. Tas ir svarīgi.

Vai saglabāsi Pumpura eposa beigas?

Jā. Tās būs papildinātas ar dažādiem vēsturiskiem notikumiem, kurus pagaidām nevēlos atklāt. Lāčplēša rokās būs gan cilvēku, gan dievu liktenis. Pērkons nav galvenais, galvenais izrādījās tikai un vienīgi Dievs, kurš visiem pārējiem baltu dieviem atklāja, ka tiem kādu dienu jāmirst, bet eiropiešiem jāpieņem tikai viens – kristiešu – Dievs. Tomēr viņš gribēja, lai cilvēki mācās viņu pieņemt ar žēlastību, nevis ar zobenu vai uguni. Tauta pieņems kristietību ar laiku, nevis ar karu – karā mirst daudz cilvēku, un tas ir pretrunīgi, jo liek domāt, ka Dievs grib nogalināt.

Turklāt krustneši gribēja naudu un zemi, kalpoja velnam nevis Dievam. Tāpēc baltu dievu misija ir cīnīties ar sātanu, ko es arī attēlošu. Tomēr visi dievi nenomira, palika Laima un vēl daži. Mūsdienu cilvēki taču joprojām tic likteņa dievietei Laimai, un tas nozīmē, ka viņa joprojām pastāv.

Kam tu pats tici?

Es arī ticu Dievam, tikai mazliet citādi. Domāju, ka Dievs ir mans skolotājs, bet viņš nekontrolē manu likteni, tikai man parāda ceļus, no kuriem izvēlēties. Ja izvēlos nepareizi, tad rezultāts ir slikts. Dievs vienmēr dod iespēju to labot, bet viss ir atkarīgs no tevis. Ir jāstrādā pašam.

Vai bija kas tāds, kas tevi sākumā šokēja Latvijā?

Tas, ka šeit dzīvo gan krievi, gan latvieši, tas man šķiet kaut kas ļoti īpašs, jo Vjetnamā nav šāda veida tautību problēmu. Agrāk gan Vjetnamā dzīvoja francūži, un tad visiem bija jāmācās franču valoda, bet, kad zemi iekaroja amerikāņi, visi mācījās angļu valodu.

Šeit man ir gan krievu, gan latviešu draugi. Un man labāk patīk latviešu meitenes.

Vai cilvēkiem ir atšķirīgas rakstura iezīmes Latvijā un Vjetnamā?

Mēs tā atsevišķas tautības nenodalām, sakām – eiropieši. Vjetnamieši un eiropieši ir ļoti atšķirīgi. Mēs esam dzelteni, jūs – balti, jūs ēdat kartupeļus, mēs – rīsus. Jūs domājat brīvāk, bet vairāk slinkojat. Mēs ļoti daudz strādājam un esam stingrāki. Mums gods ir likums. Var arī teikt, ka vjetnamieši ir aizdomīgāki un viltīgāki.

Kādu ceļu sev esi izvēlējies nākotnē?

Gribu būt komiksu mākslinieks. Tas ir interesanti. Iedomājies – ir divas grāmatas – romāns bez bildēm un komikss. Ko tu izvēlēsies? Cilvēki var zīmēt komiksus no romāniem, pilnīgi no jebkā. Un bērnus var mācīt no komiksiem. Ja bērns katru dienu lasa komiksu, kurā teikts, ka smēķēt ir slikti, viņš to saprot. Bet ja romānā rakstīts, ka galvenais varonis atkal izgāja ārā uz balkona uzpīpēt, tas bērnam var likties romantiski.

Kā tu vērtē masu multfilmu produkciju no Āzijas?

Mākslas vēstures stundā apskatījām ļoti interesantu jautājumu: kā atšķirt reklāmu un mākslu? Domāju, ka reklāma apvieno ekonomiku un mākslu. „Pokemonos” ir daudz epizožu, kas tapušas naudas dēļ. To var nosaukt par mākslu, bet tā ir nepilnīga. Tajā trūkst mācības par dzīvi. Domāju, ka visiem māksliniekiem jādomā par mākslas jēgu. Nevis tikai uz sienas kaut kas smuks jāzīmē. Ļoti svarīgi zināt, kāpēc un kam tas ir domāts.

Tagad tu domā par braukšanu atpakaļ?

Jā, jo mana mamma Vjentnamā ļoti ilgojas. Ja es varētu pabeigt šo komiksu, un man būtu darbs šeit, es vēl padomātu. Man vēl divas daļas Lāčplēsim jāzīmē. Un kam tad es zīmēšu, ja aizbraukšu prom?

Advertisements

Leave a Reply

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Change )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Change )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Change )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Change )

Connecting to %s