Ilona Sābera – portfolio

blogging, journalism, semiotics, short stories

Meklēju Eiropu Ukrainā

1 Comment

Ukrainas studentes svētkos

Ukrainas studentes svētkos

Lidostas vairums gadījumu ir non-luogi/bez-telpas un bez laika vietas. Tikai ne Ļvivas lidosta. Tikko nolaižoties to nevaru saskaīt. Ēka, kas atgādina staciju vai kultūras namu nevieš lidostas beztelpas iespaidu. Smagās koka durvis ir atvērtas. Pa tām iet vāciešu biznesa vīri pusmūžā, ukraiņu pensionāru pāri (tūristi hehe..), ukraiņu sievietes-viesstrādnieces, kā arī blonda ukrainiete džinsa minišortiņos ar vācieti pie sāniem ar smaidu sejā ir gatava bučot dzimtenes zemi.

Iejam mazā telpā, kas vairāk atgādina kādu no padomju vilcienu stacijām, nekā lidostu. Pie sienām instrukcijas imigrācijas lapu aizpildīšanai ukraiņu, krievu un angļu valodā. Aiz masīvām koka letēm caur maziem lodziņiem pārbauda pases. Rindu regulē blonda un strikta muitniece formastērpā.

Nākamais posms – bagāžas. Izkrāvējs tās vienkārši ienes pa durvīm un katrs nu ķeras atpazīt savējo. Tād katram pašam tā vēlreiz jāizlaiž caur skaneri. Viss kārtībā. Un laipni lūgti Ukrainā!

Esmu laimīga un lepna, ka saprotu manu senču valodu un jūtu šo zemi. Ceļmalās sarkani pīlādži. Šodien pamodos ar spēcīgu lietus skaņu aiz loga. Mājas. Austrumeiropa…

Suvenīru tirdziņā krāšņi izšuvumi uz tautiskajiem krekliem, koka karotes, māla krūzes, rotaslietas. Antikvaritāts: kapeikas, medaļas, sudraba galda piederumi, Staļina ģimetnes… Viens otram blakus. Vēsture…? Vai vēsture var būt bez sāpēm tikai ar ironiju?

Ļvivas Ivana Franko Universitātes galvenā ēka atgādina LU atmosfēru: lielas centrālās kāpnes, pustumsa, oficiālas sarunas. Zinu, ko gaidīt. Tik pazīstami. Prorektora retoriskais jautājums raksturo šo valsti: “Ko tu šeit dari no Itālijas?” “Te manas saknes. Un man te patīk.” Viss.

Man te tiešām patīk. Jūsmoju par vecīšiem ielās un tramvajos, par viņu sulīgo ukraiņu valodu, par tirgus vecenēm. Par dīvainajiem un majestātiskajiem pieminekļiem. Pat par Lido tipa ēstuves gardajiem varenekiem. Esmu Ukrainā! Esmu to vēlējusies no laika gala!

Par kojām, kurās dzīvojam kopā ar apmaiņas žurnālistikas studenti no Lietuvas atliek tikai smieties. Internetu atliek pieslēgt pašiem ar privātu kompāniju. Karstais ūdens gaidāms pirmā septembra rītā un (uz skolu taču jāiet tīriem!) un iespējams arī vakarā. Virtuvē nogalināju pārāk resnu dzīvesbiedru – tarakānu. Istabā, izskatās, ka ari nedzīvoju tikai cilvēku kompānijā. Dežurante ir katrā stāvā. Kojas atrodas tramvaja galapunktā. Taloniņi tiek kompostrēti un naudiņa piebāztā tramvajā ceļo no roku rokām pie šofera.

Rīt 1. septembris! Asteres ielās un tirgos. Iešu uz svinīgo līniju pie universitātes. Mīlu akadēmiskā gada sākuma satraukumu un svētkus. Vēlos mūžam būt pirmkursniece. Laikam tādēļ mainu universitātes un valstis katru gadu.. Laimīgu jauno mācību gadu, draugi studenti un skolēni! Un es turpināšu meklēt Eiropu Ukrainā…

Advertisements

One thought on “Meklēju Eiropu Ukrainā

  1. arptats, dezurante katrā stāvā!

    Like

Leave a Reply

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Change )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Change )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Change )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Change )

Connecting to %s