Ilona Sābera – portfolio

blogging, journalism, semiotics, short stories

Ukrainas postpadomju telpas komplekss?

2 Comments

IMG_1788“Es esmu no Latvijas, studēju Itālijas universitātē un pašlaik esmu apmaiņas programmā Ukrainā,” lai izvairītos no apmulsušiem skatieniem, šo frāzi cenšos bez īpaša iemesla neizrunāt. Nākamais komentārs skan “Tu nenožēlo, ka uz šejieni atbrauci? Latvijā laikam, jums tur Eiropā ir labāk…”

Ukraiņu students jautā manai draudzenei, apmaiņas studentei no Lietuvas, kādēļ viņa nebrauc mācīties ‘за кордон’ (ukr. aiz robežas) Meitene atbild: “Bet es taču esmu ārzemēs! Mēs esam atbraukušas uz Ukrainu!” Puisis liekas nesaprotam atbildi, un pārjautā vēlreiz: “Nu kāpēc tu nebrauc uz ārzemēm, uz Itāliju, piemēram?”

Kopmītnēs, kurās dzīvoju, izremontēts ir tikai ‘ārzemnieku stāvs’. Mūsu stāvā ir pašiem sava dežurante, kas vienpadsmitos aizslēdz stāva un virtuves durvis. Istabiņās ir jaunas mēbeles un koplietošanas telpas uzkopj apkopēja.

Arī to, ka ik mēnesi nedēļas nogali pavadu Boloņā, man reizēm kauns teikt kursabiedriem, kuriem, studējot 80km no Eiropas Savienības, nav bijusi iespēja pabūt ‘aiz robežas’. Zināšanas par Eiropas izglītības mobilitātes politiku un piedāvātajām iespējām arī ārpus ES valstīm ir mazam cilvēku skaitam. Izjūtu sociālo atbildību un motivāciju skaidrot un pārliecināt citkārt aktīvus Ukrainas studentus par to, ka arī viņiem iespējas iegūt studiju pieredzi kādā no Eiropas augstskolām. “Tas ir tik sarežģīti un grūti. Brauc jau tikai izredzētie,” atbild citā ziņā patstāvīgs un spējīgs students, kas runā vācu, angļu, poļu, krievu un mācās arābu valodu.

Ukraiņu meitene nopietni jautā kursa biedram, kas atgriezies no brīvprātīgajā darbā Grieķijā pavadīta gada: “Kāpēc nepaliki pavisam?” Puisis tikpat nopietni stāsta, ka zinot iespējas, kā nokārtot fiktīvu laulību, tomēr izlēmis atgriezties pabeigt studijas.

Žurnālistikas teorijas un prakses pasniedzējas katru lekciju iesāk ar ideālām teorētiskām atziņām, savukārt kā piemērus min savus apmaksātos braucienus uz Eiropu un ASV, kur paveras tik daudz iespējas. Arī fakts, ka uz kritisku par ASV jautājumu viņam tur atbildēts ar pretjautājumu: “Kā jūs uzdrīkstaties izrādīt necieņu valstij, kurā esat viesis?” tiek minēts kā pozitīvs.

‘Aiz robežas’ atrodas Krakova un Varšava, savukārt uz Maskavu var doties pat bez starptautiskās pases (ukraiņiem tāda speciāli jātaisa). Sieviete ar bizi pārmet rietumu nevērību pret Kremļa pārlieko kontroli viņas valstī. Savukārt ukraiņu jauniešiem grūti iztēloties, kas ir tur ‘aiz’.

Advertisements

2 thoughts on “Ukrainas postpadomju telpas komplekss?

  1. Cik tad daudz viņiem jauniešu dodas Erasmus un EVS ik gadu?

    Like

  2. pirmkārt, Erasmus viņiem nepastāv (un daudzi nezina, kas tas ir), ir tikai Erasmus Mundus, kas ir atsevišķi līgumi starp universitātēm. No Ļvovas univeristātes ap 30 cilvēku (bakalauri, maģistri, doktoranti un pasniedzēji) katru gadu piedalās apmaiņā.

    EVS – nezinu. Tajā dodas un ir informēti tie, kas iesaistīti kāda NVO.

    Liela daļa jauniešu dodas Work and Travel programmā uz ASV. Ir daudz “aģentu”, kas vervē studentus šim darbam. Bet to nekādi nevar nosaukt par izglītibu.

    Like

Leave a Reply

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Change )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Change )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Change )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Change )

Connecting to %s