Ilona Sābera – portfolio

blogging, journalism, semiotics, short stories

Pilsoniskā un globālā žurnālistika Facebook mentalitātē

Leave a comment

ketevan_kantaria_p_horrocks

Publicēts Mans Medijs . Foto: Ketevan Kantaria

Kā viena no aktuālajām tēmām šī gada Starpautiskajā žurnālistikas festivālā Perudžā, Itālijā, tika minēta starptautiskā (globālā) žurnālistika un reportiera lomas maiņa. Al Jazeera Talk jauno blogeru komanda uzsver pilsoniskās žurnālistikas nozīmi arābu revolūciju laikā, kad tradicionālie žurnālisti netiek ielaisti notikuma vietā. Taču Pīters Horoks (Peter Horrocks), BBC Global News direktors, kā attīstības stratēģiju min “kļūstot globālākiem, tiekties pēc absolūtas objektivitātes”. Kādi tad ir iespējamie žurnālistikas modeļi sociālo tīklu un jauno tehnoloģiju ietekmē?

Al Jazeera Talk  pilsoniskās žurnālistikas platforma apvieno vairāk kā 300 blogeru. “Mēs esam jauni, un mums nav nepieciešama nekāda redakcionālā līnija. Ticam, ka mūsu reportēšanas veids ir nākotne. No sākuma sekojām Al Jazeera, lietojām viņu logo. Tagad viņi seko mums. Desmit dienas mēs bijām ekskluzīvs foto un video materiālu avots Al Jazeera ziņām. Mūsu reportieri kļuva par revolūcijas daļu. Puisis, kas izveidoja Facebook grupu, kas mudināja uz pārmaiņām miermīlīgā ceļā Ēģiptē, ir mūsu korespondents,” skaidro Ahmeds Ašūrs (Ahmad Ashour), Al Jazeera Talk direktors. Aktīvi un jauni reportieri iesūta savus materiālus.

Šeit robeža starp aktīvistu un žurnālistu kļūst nesvarīga. Vai ticamība “aculiecinieku stāstam no notikuma vietas” var būt zemāka nekā profesionāla, neieinteresēta žurnālista veidotam ziņu aģentūras materiālām? Un ja aculiecinieku stāstu ir pietiekami daudz? Sociālo tīklu iesaiste tradicionālo mediju materiālu izplatīšanā ir kļuvusi par normu (mediju organizācijas veido un uztur savus Facebook un Twitter kontus), taču arī šīs joprojām ir hierarhiskas attiecības. Savukārt lietotāju veidotais saturs ievieš līdzsvaru un sniedz iespēju katram kļūt par mediju. A.Ašūrs raksturo nākotnes interaktīvu mediju modeli, kas balstās uz interneta domāšanas veidu: “Facebook ir līdzeklis. Kad Ēģiptes valdība bloķēja visu, mēs lietojām Facebook domāšanas veidu. Cilvēki Tahrir laukumā rakstīja zīmītes kā Facebook statusus un nodeva viens otram tālāk. Tā ir Facebook mentalitāte – sharing (koplietošana). Mums ir jāsaprot, kā strādā internets un jāsaglabā tā domāšanas veids.”

Vai ārzemju korespondents kā mūsdienu neokoloniālisma piemērs (atbrauc reportieris, kura personība jau daļēji veido ziņu) vispār ir nepieciešams sociālo mediju laikmetā? Provocējošo apgalvojumu paneļdiskusijā atspēko itāļu televīzijas Canale 5 ziņu dienesta Tg5 reportiere Mimosa Matini: “Irānas vēlēšanu laikā man bija vietējais operators. Filmējām demonstrācijas, notika sprādziens, un viņš izslēdza kameru. Es dusmojos, bet sapratu, ka man lielākie draudi ir tikt cietumā uz dažām dienām un izraidīšana no valsts, bet viņam var klāties daudz ļaunāk.” Žurnāliste apgalvo, ka nepieciešama zināma distance un “skatiena svaigums”, lai spētu stāstīt par notikumiem, un, esot kādā vietā pārāk ilgi, rodas dažādas traucējošas saiknes. Tomēr M. Martini uzsver, ka mūsdienu tehnoloģijas ir liela priekšrocība, kas profesionālam reportierim pašam filmēt, montēt un nosūtīt materiālu.

Savukārt P.Horroks vēlas panākt globālo ziņu aktualitāti lokālajā kontekstā. BBC attīstības stratēģija paredz apvienot Lielbritānijas (UK News Operations) un starptautiskās ziņu (Internatioanl News Operations) producēšanas grupas: “Ziņu dienestā būs talantu sajaukums no visas pasaules, tās tiks adaptētas dažādās valodās.” BBC Global News direktors skata sava medija attīstību kā tiekšanos pēc objektivitātes, kas stāv pāri nacionālām robežām, pretstatā minot Ķīnas un Krievijas investīcijas starptautisko mediju jomā kā vēlmi komunicēt nacionālās interesēs balstītu pasaules redzējumu un lauzt Rietumu mediju monopolu.

Tādējādi tradicionālo mediju standarti balstās redakcionālajā politikā, kas aktuāla arī globālās žurnālistikas modelī. Savukārt sociālo/pilsonisko mediju “mentalitāte” attīstās sekojot tehnoloģiju platformas un lietotāja iesaistes pakāpei, kur tuvums no ziņu vērtības kļūst par lietotāja-medija pamatraksturojumu. Tomēr joprojām aktuāls ir process kā pilsoniskās žurnālistikas materiāli kļūst par mainstream mediju saturu. Redakcijas standartiem atbilstoša informācijas pārbaude un uzticamība var raksturot dažādu (gan tradicionālo, gan sociālo) mediju platformas. Tādēļ šobrīd svarīga ir lietotāja aktivitāte ne tikai kā informācijas veidotājam, bet arī spēja orientēties mediju telpā atlasot un salīdzinot sev nepieciešamo informāciju.

****

International Journalism Festival (ikgadējs žurnālistikas festivāls norisinās Perudžā, Itālijā) paneļdiskusiju video:

(Media?) revolutions in Tunisia and Egypt.

Maintaining the relevance of international journalism.

Advertisements

Leave a Reply

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Change )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Change )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Change )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Change )

Connecting to %s