Ilona Sābera – portfolio

blogging, journalism, semiotics, short stories

Vispārēja angliskošana vs. pasaules skatījums

Leave a comment

Publicēts Ir.lv

Par dažiem aizspriedumiem Latvijas augstākajā izglītībā

Kopumā Latvijas izglītība ir kvalitatīva, jo labākie latviešu studenti veiksmīgi konkurē ārzemēs, ir mērķtiecīgi un talantīgi. Esmu ieguvusi gan labas akadēmiskās zināšanas savā jomā, gan nelielu ieskatu profesionālajā vidē un motivāciju turpināt tajā izaugsmi. Tomēr pamanāms trūkums joprojām ir nepietiekama izglītības starptautiskā orientācija un zināšanu apmaiņa. Šoreiz vēlos izbēgt no bipolārā (un mazliet provinciālā) skatījuma “mēs” šeit Latvijā vs. “jūs” ārzemēs, tā vietā gribu vērst uzmanību uz pasaules skatījumu, kam jāsniedzas arī pāri Eiropas Savienības robežām.

Patlaban jebkuram aktīvam jaunietim un studentam ir ļoti daudz iespēju pavadīt īsāku vai garāku laiku ārzemēs. Tas izraisa bailes par “smadzeņu aizplūšanu”. Studiju un dzīvesvietas izvēle ir individuāla, un nosodīt vai censties pārliecināt jauniešus nav jēgas, taču ir nepieciešams veidot izglītības saikni ar ārpasauli un veicināt radošu kultūru kontaktu. Students/absolvents atgriežas Latvijā ne tikai ar jaunām zināšanām, bet arī izveidojis akadēmiskus un profesionālus kontaktus un spēj orientēties starptautiskos procesos.

Jau sākot bakalaura studiju programmu Latvijas Universitātē, biju pārliecināta, ka vēlos pavadīt studiju periodu ārzemēs. To veiksmīgi īstenoju, semestri pavadot “Erasmus” studentu mobilitātes programmā Itālijā, Turīnas Universitātē, kur guvu jaunas akadēmiskas zināšanas jomās, kas Latvijā maz tiek pētītas un pasniegtas lekciju kursos. Labā līmenī uzlaboju valodas zināšanas, kā arī ieguvu iespēju salīdzināt studiju vidi, citas valsts sabiedrisko un politisko ikdienu un motivāciju turpināt maģistra studijas Itālijā.

Būdama jau maģistra studente Itālijā, nenoniecināju piedāvājumu vienu studiju semestri pavadīt Ukrainā, Ivana Franko Nacionālajā Ļvovas universitātē, jo uzskatu par ļoti pareizu vienu no ES izglītības politikas mērķiem – veicināt ES un ārpus ES studentu un zināšanu apmaiņu. Jebkura starptautiska pieredze ļauj izvērtēt un salīdzināt. Uzskatu, ka tā ir neatsverama katram, kas tā vietā, lai “iebēgtu kaktā un nelaistu nevienu savā sētā”, izvēlas vairāk zināt, saprast un saskatīt lokālo globālajā un globālo lokālajā.

Nesekot augstskolu ranga tabulai
Daļa Latvijas jauniešu izvēlas sākt studijas ārzemēs, izvēloties Lielbritānijas, Skandināvijas vai citu Eiropas valstu augstskolas, praksē tā arī neiepazīstot Latvijas augstskolu vidi un tās sniegtās zināšanas. Arī šī ir galējība, jo bakalaura līmenī lielākajās augstskolās tiek piedāvātas kvalitatīvas studiju programmas, kas ļauj iegūt zināšanas tieši par Latvijas vidi, aktuāliem zinātnes un sabiedrības procesiem. Ārzemēs izglītību ieguvušu absolventu problēma bieži ir tieši neinformētība par konkrētas jomas aktualitātēm Latvijā.

Ārzemju studiju pieredze ir lieliska priekšrocība. Tomēr akli sekot pasaules augstskolu ranga tabulām ir muļķīgi, jo tās nepilnīgi atspoguļo atsevišķu programmu saturu un kvalitāti. Pilna grāda programmas (nevis apmaiņas studiju perioda) izvēle, manuprāt, varētu būt vairāk piemērota jau vienu studiju ciklu noslēgušiem studentiem (maģistra vai doktora līmenī). Latvijas augstskolām savukārt būtu jāsaprot ārzemju studentu motivācija un vajadzības dažādos studiju līmeņos.

Latvija samērā veiksmīgi ir iekļāvusies Eiropas vienotās izglītības telpā, sekojot formālajām Boloņas sistēmas vadlīnijām (ECTS kredītpunktu sistēma, maģistra un bakalaura studiju līmeņu nodalījums). Taču starptautisku studentu piesaiste nav visai efektīva un tai trūkst pārdomātas stratēģijas.

Kā piesaistīt ārzemju studentus?
Viena no iespējām, kā piesaistīt ārzemju studentus ir izmantot ES mūžizglītības programmu klāstu un attīstīt augstskolu sadarbības tīklu. Vispopulārākās “Erasmus” programmas ietvaros atbraukušie ārzemju studenti saskaras par nepietiekamo kursu izvēli angļu valodā. Pāriešana uz angļu valodu šajā gadījumā nenozīmētu visas studiju programmas angliskošanu, bet gan atsevišķu kursu izveides vai atsevišķu angliski studējošo grupu izveide. Pasniedzējiem būtu jāpārzina savs kurss, kā arī pieejamā literatūra angļu valodā.

Savukārt sadarbība ar ārpus ES valstīm iespējama “Erasmus Mundus” programmas ietvaros, veidojot kopējas studiju programmas (joint degree) vai apvienojoties vairākām augstskolām, un vienoties par studentu mobilitāti partneraugstskolu ietvaros. Pašlaik Latvijas Universitāte ir iesaistījusies vairākos šādos partneraugstskolu projektos. Tomēr gan Latvijas studenti, gan potenciālie ārzemju studenti, kas gribētu braukt uz Latviju, joprojām ir nepietiekami informēti par starptautiskām (ES finansētām) studiju iespējām ārzemēs un Latvijā.

Angļu valodai (kā vienai no izplatītākajām oficiālajām ES valodām) jākalpo, lai veicinātu zināšanu apmaiņu starptautiskā līmenī – veicinātu studentu mobilitāti, sadarbību pētījumos un dalību konferencēs. Pilnas studiju programmas piesaistītu ārzemju studentus un ļautu latviešu studentiem izvēlēties. Tomēr tā nav pašmērķis, un vispirms jāizvērtē programmas saturs (baltu filoloģiju diez vai varētu pasniegt angliski, taču starptautisko politiku vai ekonomiku – jā). Īpaši būtu jākoncentrējas uz maģistra un doktora programmu pievilcības veicināšanu ārzemju studentiem, jo tieši šajos līmeņos studenti ir visvairāk motivēti papildus jau iegūtajam grādam, iegūt tieši starptautisku studiju pieredzi.

Ko augstskolas nenovērtē
Augstskolas līdz galam nenovērtē ārpus ES valstu studentu ieinteresētību studēt Latvijā. Piemēram, tādu postpadomju telpas valstu kā Ukraina, Gruzija u.c. studenti būtu ieinteresēti doties uz Latviju, jo tā ir ES valsts, tomēr ar mazākām izmaksām un “tuvāka”. Rodas jautājums, vai viņu dēļ Latvijas augstskolas būtu gatavas piedāvāt studiju kursus vai programmas krievu valodā? Arī citu ārpus ES valstu (Tuvie Austrumi, Vidusāzija) studenti ir ieinteresēti iegūt kvalitatīvu izglītību Eiropā, un Latvija ir pievilcīga valsts.

Augstskolu absolventiem saskaroties ar profesionālo vidi, svarīgi iegūt prakses pieredzi ārzemēs. Vidzemes augstskola un Latvijas Kultūras akadēmija ir vienīgās augstskolas, kas piedāvā saviem absolventiem prakses vietas ārzemēs “Leonardo da Vinci” programmas ietvaros. Prakses ārzemēs ir reāla iespēja sagatavot konkurētspējīgus un Eiropas darba tirgū mobilus Latvijas speciālistus.

Uzskatu, ka “starptautiskums”, tā nav vispārēja angliskošana, skatīšanās tikai Rietumu vai Austrumu virzienā, tā ir orientācija uz studentu kā indivīdu, viņa spēju novērtēšana, radoša, inovatīvu ideju realizēšana kultūras kontakta ietvaros.

Advertisements

Leave a Reply

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Change )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Change )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Change )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Change )

Connecting to %s