Ilona Sābera – portfolio

blogging, journalism, semiotics, short stories


Leave a comment

Imigrācijas cunami un “mazās tēvzemes”

Publicēts Ir.lv

Intervija ar itāļu-palestīniešu mūziķiem par starpkultūru saskarsmes punktiem un mūsu gadsimta bailēm

upa “Radiodervish” mūzikā eksperimentē ar Vidusjūras autoru skaņām un dzeju arābu, itāļu, angļu, franču un spāņu valodā. Viņi meklē kultūru saskarsmes radošo punktu. Itālijas mūziķi Nabils Salamehs (palestīnietis, dzimis Libānā) un Mikele Lobrako (dzimis Dienviditālijā) vērš uzmanību Eiropas imigrācijas fenomenam, kā arī pārmaiņām, ko sevī nes kultūras valoda, nevis politiskās stratēģijas. Mūziķi nevēlas noslēgtību un norobežošanos “mazajās tēvzemēs”. Tieši pretēji – viņi tic kultūru tikšanās radošajam spēkam un uzsver atvērtību sarunai. Tādēļ Eiropā svarīgi apjaust imigrācijas fenomena potenciālu, kas bieži tiek kļūdaini traktēts informācijas telpā.

Kas ir tikšanās?

Nabils Salamehs: “Radiodervish” ir tikšanās, dažreiz to var salīdzināt ar atkailināšanos. Tā ir sevis piedāvāšana otram ar mērķi tikt izzinātam un izzināt pašam sevi no otra skatpunkta.

Mikele Lobrako: Likt iekavās sevi, lai sajustu otra pasauli, tātad veidot pamatus dialogam. Tas ir ilglaicīgs treniņš. Tajā nav precīzas metodes vai noteikumu. Tā ir sava veida māksla, kas attīstās soli pa solim. Saskarsme ir cilvēces liktenis. Šodien, šajā vēstures posmā, vairāk nekā jebkad agrāk ir jānonāk līdz attieksmei, kas atšķiras no parasti dominējošās baiļu izjūtas un vēlmes iekonservēt to mazumiņu, kas ir savs. Jāmācas izglītoties, atvērties, pārliecināties, ka dažādu lietu tikšanās laikā dzimst skaistums un jaunas iespējas.

Continue reading


Leave a comment

Vispārēja angliskošana vs. pasaules skatījums

Publicēts Ir.lv

Par dažiem aizspriedumiem Latvijas augstākajā izglītībā

Kopumā Latvijas izglītība ir kvalitatīva, jo labākie latviešu studenti veiksmīgi konkurē ārzemēs, ir mērķtiecīgi un talantīgi. Esmu ieguvusi gan labas akadēmiskās zināšanas savā jomā, gan nelielu ieskatu profesionālajā vidē un motivāciju turpināt tajā izaugsmi. Tomēr pamanāms trūkums joprojām ir nepietiekama izglītības starptautiskā orientācija un zināšanu apmaiņa. Šoreiz vēlos izbēgt no bipolārā (un mazliet provinciālā) skatījuma “mēs” šeit Latvijā vs. “jūs” ārzemēs, tā vietā gribu vērst uzmanību uz pasaules skatījumu, kam jāsniedzas arī pāri Eiropas Savienības robežām. Continue reading


Leave a comment

Pasaules digitālie pilsoņi, savienojieties!

Publicēts Satori

Par netizens jeb interneta pilsoņiem kļūstam, tiklīdz aktīvi iesaistāmies tiešsaistes (online) kopienās un sociālajos tīklos. Līdz galam to pat neapzinoties, kļūstam par pilsoni valstī ar 600 miljioniem iedzīvotāju (Facebook) kuru pārvalda privātās interesēs balstīta cilvēku grupa, ko neesam izvēlējušies vai ievēlējuši. Vai maz līdz galam apzināmies situācijas nopietnību un digitālo tiesību nepieciešamību?

“Netizens of the world unite!,” bija vienojošais sauklis diskusijai par digitālo pilsoņu tiesībām, kas aprīlī norisinājās Starptautiskā žurnālistikas festivāla ietvaros Perudžā (Itālija). Pīters Ludlovs (Peter Ludlow), filozofijas profesors Ilinoisas Ziemeļrietumu (Northwestern) universitātē (ASV), iztirzāja savas jaunākās grāmatas „Our Future in Virtual Worlds” (2010) idejas par kibertiesībām (cyber rights) un virtuālo kopienu pārvaldi. Diskusijā Alesandro Džiljoli (Alessandro Gilioli), itāļu analītiskā žurnāla L’Espresso žurnālists un aktīvs blogeris, vērsa uzmanība uz iespējamiem online demokrātijas modeļiem, kas pasargātu lietotāju tiesības. Continue reading


Leave a comment

Pilsoniskā un globālā žurnālistika Facebook mentalitātē

ketevan_kantaria_p_horrocks

Publicēts Mans Medijs . Foto: Ketevan Kantaria

Kā viena no aktuālajām tēmām šī gada Starpautiskajā žurnālistikas festivālā Perudžā, Itālijā, tika minēta starptautiskā (globālā) žurnālistika un reportiera lomas maiņa. Al Jazeera Talk jauno blogeru komanda uzsver pilsoniskās žurnālistikas nozīmi arābu revolūciju laikā, kad tradicionālie žurnālisti netiek ielaisti notikuma vietā. Taču Pīters Horoks (Peter Horrocks), BBC Global News direktors, kā attīstības stratēģiju min “kļūstot globālākiem, tiekties pēc absolūtas objektivitātes”. Kādi tad ir iespējamie žurnālistikas modeļi sociālo tīklu un jauno tehnoloģiju ietekmē? Continue reading


1 Comment

Eiropa – laboratorija nākotnes islāmam

Publicēts Satori

Kāpjot kalnā, jūtams tuksneša ieskauts klusums, un pēc laika tiek sasniegta ieeja izolētā mikropasaulē. Jauniešu grupiņa mazgā koka mēbeles, citi griež dārzeņus. Kāds uzreiz piedāvā jaunajiem viesiem ūdens glāzi, saldo ievārījumu vai sieru ar sīriešu maizi un tēju. Šeit katrs ir lielāka mehānisma daļa, kas darbojas tikai kopībā.

Senais sīriešu katoļu klosteris Dier Mar Musa el-Habaši atrodas 80 kilometrus no Damaskas 1320 metru augstumā. Vietas unikalitāte ir tās viesmīlība un atvērtība katram – sākot no garāmgājēja, kurš ieradies uz pāris stundām aplūkot 11.-12. gadsimta freskas, līdz svētceļniekiem vai jauniešu backpackeru pārim, kas te var pavadīt dienas un nedēļas. Šeit ikdienas darba ritms ir spēcīgi saistīts ar starpreliģiju garīgo dimensiju. Kristiešu mazākuma vieta Sīrijas musulmaņu kopienā ir dialoga radīšana, kopēju konferenču un svētbrīžu organizēšana.

Itāliešu izcelsmes klostera dibinātājs jezuīts tēvs Paulo Dalloljo (Paolo Dall’Oglio) atklājis klostera drupas 1982. gadā, pēc viņa iniciatīvas 1984. gadā uzsāktā restaurācija, kas ar Sīrijas un Itālijas atbalstu, un arābu un eiropiešu brīvprātīgo darbu pabeigta 1994. gadā. Šobrīd klosterī ir divas mūķenes un četri mūki, kā arī to katru dienu apmeklē vairāki desmiti cilvēku no visas pasaules, un šeit var brīvi un par brīvu kopā aizvadīt maltītes un diskusijas, lūgšanu un meditācijas reizes. Continue reading


2 Comments

Ukrainas postpadomju telpas komplekss?

IMG_1788“Es esmu no Latvijas, studēju Itālijas universitātē un pašlaik esmu apmaiņas programmā Ukrainā,” lai izvairītos no apmulsušiem skatieniem, šo frāzi cenšos bez īpaša iemesla neizrunāt. Nākamais komentārs skan “Tu nenožēlo, ka uz šejieni atbrauci? Latvijā laikam, jums tur Eiropā ir labāk…”

Ukraiņu students jautā manai draudzenei, apmaiņas studentei no Lietuvas, kādēļ viņa nebrauc mācīties ‘за кордон’ (ukr. aiz robežas) Meitene atbild: “Bet es taču esmu ārzemēs! Mēs esam atbraukušas uz Ukrainu!” Puisis liekas nesaprotam atbildi, un pārjautā vēlreiz: “Nu kāpēc tu nebrauc uz ārzemēm, uz Itāliju, piemēram?” Continue reading


Leave a comment

Kas ir Ukrainas ‘dabiskā divvalodība’?

IMG_1587Publicēts Mans Medijs.   “Zini, cik ir
grūti runāt tikai ukrainiski, lai ko par te
vi domātu, skolā, kur visi sazinās krieviski?” stāsta žurnālistikas maģistrantūras studente, kas uz Ļvovu atbraukusi no Dņepropetrovskas. “Vai tad jums Latvijā pašlaik nav cilvēku, kas pārgāja uz krievu valodu ‘padomju laikos’?” man atbild ar pretjautājumu Ukrainā pazīstams politisku diskusiju raidījuma vadītājs Andrijs Kuļikovs. Žurnālistikas konferencē starp ar pētniekiem no Maskavas izceļas asa diskusija par krievu valodas lomu Ukrainā, kas neskar viņu pētījuma tēmu. Kā skaidrojama šī ‘dabiskā divvalodība’, kā to mēdz apzīmēt politiķi un mediji?

Pēc oficiālajiem statistikas datiem, Ukrainā ir 29,6% krievvalodīgo, taču tikai 17,3% ir krievu tautības minoritāte. Viens no iemesliem tam ir PSRS īstenotā rusifikācijas politika, kas izpaudās izglītībā (krievu skolu pārsvars un ukraiņu skolu aizvēršana) un citās publiskās sfērās. Tādējādi etnisko ukraiņu pāriešana uz krievu valodu tika veicināta un uzskatīta par “prestižu”. Krievu valodas pārsvars ir Ukrainas Austrumu un centrālajos reģionos, kur etnisko krievu ieceļošana un apmešanās vēsturiski notikusi jau ilgi pirms PSRS. Continue reading


1 Comment

Atgūt ģimeni Ukrainas ciematā

IMG_0138“Palaid pa priekšu Kristīnes māsu,” saka draudzene otrai, kāpjot pārpildītā autobusā. Es saprotu, ka viņas runā par mani un esmu (at)guvusi savu ukraiņu ģimeni. Man ir smaga, lauku labumiem pilna soma, kurā netrūkst ne īsta lauku piena, biezpiena un ukraiņu vareniku. Es klusībā ceru, ka līdzinos bariņam meiteņu, kas svētdienas vakarā ar mani veikušas trīs stundas garo ceļu no Karpatu lauku ciematiem līdz Ļvovai vilcienā, kur vīrieši ēda kabaču ikru no burciņām, uzdzēra grādīgos, tantiņas vagonos tigoja alu un uzkodas, bet studenti lasīja grāmatas un konspektus. Continue reading


1 Comment

Meklēju Eiropu Ukrainā

Ukrainas studentes svētkos

Ukrainas studentes svētkos

Lidostas vairums gadījumu ir non-luogi/bez-telpas un bez laika vietas. Tikai ne Ļvivas lidosta. Tikko nolaižoties to nevaru saskaīt. Ēka, kas atgādina staciju vai kultūras namu nevieš lidostas beztelpas iespaidu. Smagās koka durvis ir atvērtas. Pa tām iet vāciešu biznesa vīri pusmūžā, ukraiņu pensionāru pāri (tūristi hehe..), ukraiņu sievietes-viesstrādnieces, kā arī blonda ukrainiete džinsa minišortiņos ar vācieti pie sāniem ar smaidu sejā ir gatava bučot dzimtenes zemi.

Iejam mazā telpā, kas vairāk atgādina kādu no padomju vilcienu stacijām, nekā lidostu. Pie sienām instrukcijas imigrācijas lapu aizpildīšanai ukraiņu, krievu un angļu valodā. Aiz masīvām koka letēm caur maziem lodziņiem pārbauda pases. Rindu regulē blonda un strikta muitniece formastērpā. Continue reading


Leave a comment

Skaņas Damaskas ielās

Damaska___5Šeit no septiņiem līdz pusastoņiem jau ir tumšs. Augšstāvā ņaud kaķēns, vectēvs tērzē pie Ramadāna galda. Trauku šķindoņa, bērnu balsis.

Ja es mācētu, varētu saprast viņu sarunas. Esam viens otram uz ļoti līdzās…

“50 kilogramā! Piecdesmit!”ārā katru vakaru izmisis klaigā vīrs, kas ēzeļa vezumā tirgo augļus. No visiem tirgoņiem, kas atrodās nelielā tirgū man blakus ielinās, bļaustās tikai viņš. Tas laikam tāpēc, ka pārējiem cik necik savas būdiņas, kur izlikt tomātu, kabaču, gurķu, sīpolu kastes, salātu un piparmētru maisus, garšvielu maisījumus…Man šodien iznāca vairākus teikumus gara saruna arābiski par gurķu un tomātu cenām, Latviju un universitāti. Abi smējāmies par manu trūcīgo arābu valodas krājumu un šis man sauca pakaļ, lai iedotu līdzi divus lielus vīnogu ķekarus. Saldi… Laikam kļūšu par pastāvīgo klienti. Continue reading