No lidostas trijos naktī mani atved eiropeiska izskata sieviete ar saviem sīriešu dēliem, kas pieņēma savā mašīnā mana apjukušā skatiena dēļ. Priekšā sēdošais sīriešu puisis angliski nemāk, bet aizved līdz manis nosauktās adreses mājas slieksnim un laipni atvadās: “Welcome to Syria!”
Par gaiļu dziesmām ātrāk modina saucieni uz lūgšanām: “Allāhs ir vienīgais Dievs,” un diena var sakties. “Damasco e’ bellissima durante il ramadan!/Damaska ir tik skaista ramadāna laikā!” jūsmoja mans Itālijā studējošais sīriešu draugs. Mana pašreizējā arābu valodas skolotāja Hažar(a), savukārt, satraucas par karsto laiku un to, kā viņa gavēņa laikā dosies uz darbu. Ramadāns sākas nākamnedēļ. Continue reading
