ceļojumi | Ilona Sābera

No lidostas trijos naktī mani atved eiropeiska izskata sieviete ar saviem sīriešu dēliem, kas pieņēma savā mašīnā mana apjukušā skatiena dēļ. Priekšā sēdošais sīriešu puisis angliski nemāk, bet aizved līdz manis nosauktās adreses mājas slieksnim un laipni atvadās: “Welcome to Syria!”

Par gaiļu dziesmām ātrāk modina saucieni uz lūgšanām: “Allāhs ir vienīgais Dievs,” un diena var sakties. “Damasco e’ bellissima durante il ramadan!/Damaska ir tik skaista ramadāna laikā!” jūsmoja mans Itālijā studējošais sīriešu draugs. Mana pašreizējā arābu valodas skolotāja Hažar(a), savukārt, satraucas par karsto laiku un to, kā viņa gavēņa laikā dosies uz darbu. Ramadāns sākas nākamnedēļ. Continue reading →

Šodien satiku kādu sievieti. Tā bija viena no tām tikšanās reizēm, kas virza. Man patīk satikt jaunus cilvēkus un liekas, ka tikšanās nav nejaušas. Tās ir zīmes, kuras jāprot lasīt. Man liekas, es protu (vai vismaz esmu mācību procesā).

Satiktā sieviete ir latviešu izcelsmes māksliniece. Viņa teica, ka es ar zobenu rokās gribu iekarot pasauli, kā viņa kādreiz un, smaidot mani sauca par pārāk jaunu, lai spētu sniegt vērtējumus. Runājām par pašrealizāciju un veicamajām darbībām. Viņa stāstīja, ka vispirms jāsaprot pašam sevi, un tikai tad var sniegt citiem. Vai tad mēs visu laiku neesam procesā? Kļūt gatavam taču nozīmē mirt. Continue reading →