Ilona Sābera – portfolio

blogging, journalism, semiotics, short stories


Leave a comment

Sergejs Moreino: Dzejai jāsagādā kaifs kā kafijai vai vīna glāzei

file18967473_MoreinoPublicēts Delfi.lv

Sergejs Moreino, atdzejojot J. Rokpelni, U. Bērziņu, J. Kunnosu, sākumā tulko dzeju uz metavalodu un tad projicē krievu valodā. Dzejnieks un tulkotājs šobrīd saka, ka mūža sapnis viņam bijis prozas rakstīšana, ko nupat piepildījis, iespaidojoties no brīnumainās Kurzemes, kas Latvijā vēl vēlēsies runāt ar daudzu autoru palīdzību.

Kas jums šobrīd aktuāls radošajā darbībā?

Varu teikt, sapnis piepildījies, jo visu mūžu sapņoju par prozas rakstīšanu. Pagājušā gada novembrī biju nonācis līdz stāvoklim, kad varētu taisīt pašnāvību. Nedomāju to burtiski, biju nonācis līdz izmisumam, kad sāku šaubīties, vai spēju rakstīt. Gribēju rakstīt prozu tā, lai varētu dabūt iekšā izjūtas, laiku un ritmu, kas ir mūzikā vai kino. Piemēram, cilvēks atbrauc uz svešu pilsētu, mostas viesnīcā, atrod pilsētas laukumu, sēž kafejnīcā stundu vai divas… Tie ir citi instrumenti, strādājot ar laiku, kas dzejā nav pieņemami. Continue reading


Leave a comment

Arvis Viguls: Grāmatas rodas no grāmatām

file18944493_vigulsPublicēts Delfi

Divdesmit gadus jaunais dzejnieks tikko sācis citu dzīvi – studijas Rīgā – un lasītājiem atklāj savu ceļu dzejas pasaulē, kuru raksturo kā cīņu pašam ar sevi. Par savu paaudzi un laikmetu viņš nerunā, jo dzejai būtu jābūt pašpietiekamai arī bez ikdienas reālijām.

Kā iesāki gaitas literārajā vidē?

Piedalījos Literārajā Akadēmijā dzejas darbnīcā pie Māra Salēja. Beigās bija jāiesniedz noteikts dzejas apjoms, kas pēc tam “aizgāja” uz publikācijām. Tagad esam izveidojušies draugu un domubiedru kompānija, kas grib parādīt, ka mēs esam un kas mēs esam. Gribam rakstīt un ienākt latviešu literārajā vidē. Continue reading