Ilona Sābera – portfolio

blogging, journalism, semiotics, short stories


1 Comment

Atgūt ģimeni Ukrainas ciematā

IMG_0138“Palaid pa priekšu Kristīnes māsu,” saka draudzene otrai, kāpjot pārpildītā autobusā. Es saprotu, ka viņas runā par mani un esmu (at)guvusi savu ukraiņu ģimeni. Man ir smaga, lauku labumiem pilna soma, kurā netrūkst ne īsta lauku piena, biezpiena un ukraiņu vareniku. Es klusībā ceru, ka līdzinos bariņam meiteņu, kas svētdienas vakarā ar mani veikušas trīs stundas garo ceļu no Karpatu lauku ciematiem līdz Ļvovai vilcienā, kur vīrieši ēda kabaču ikru no burciņām, uzdzēra grādīgos, tantiņas vagonos tigoja alu un uzkodas, bet studenti lasīja grāmatas un konspektus. Continue reading


23 Comments

Identitātes meklējumi Marokā

Pirmo_reizi_Afrika__Marokas_re_8Pirmajā brīdi liekas, ka uz reģistrāciju lidostā ir divas rindas – sieviešu un vīriešu. Nē, tā nav. Sievietes, vīru pavadībā vai bez, ar bērniem pie rokas marokāniešu tērpos. Tikai es tāda viena uz savu roku kaut kur skrienu. Nē, skat, man priekša eiropiešu meičas seja un sarkanā pase franču valodā. Laikam dodas apraudzīt bijušo koloniju. Aizspriedumi. Pārspīlējumi. Nedrošības izjūta.

Kasablankas nakts

Pilsētas centrs. Palmas! Trīs naktī. Silti. Āfrika taču! Nelegālajam taksistam par braucienu no lidostas atdoti pēdējie 15 eiro – speciālais 70% uzcenojums eiropiešiem un citiem pārtikušajiem un naivajiem. Vēl laimējies, ka uzreiz nepiekritu braukt par pirmo piedāvāto cenu 30 eiro. Kur tālāk? Mobilais nestrādā.  Franču-arābu-angļu-itāļu valodas mikslī izdodas vienam no taksistiem (kuri paši līp klāt) uzprasīt telefonu un piezvanīt Jonasam (Youness) Haji, puisim no Couchsurfing (CS), kas uzņems mani savās mājās. Continue reading