Pirmajā brīdi liekas, ka uz reģistrāciju lidostā ir divas rindas – sieviešu un vīriešu. Nē, tā nav. Sievietes, vīru pavadībā vai bez, ar bērniem pie rokas marokāniešu tērpos. Tikai es tāda viena uz savu roku kaut kur skrienu. Nē, skat, man priekša eiropiešu meičas seja un sarkanā pase franču valodā. Laikam dodas apraudzīt bijušo koloniju. Aizspriedumi. Pārspīlējumi. Nedrošības izjūta.

Kasablankas nakts

Pilsētas centrs. Palmas! Trīs naktī. Silti. Āfrika taču! Nelegālajam taksistam par braucienu no lidostas atdoti pēdējie 15 eiro – speciālais 70% uzcenojums eiropiešiem un citiem pārtikušajiem un naivajiem. Vēl laimējies, ka uzreiz nepiekritu braukt par pirmo piedāvāto cenu 30 eiro. Kur tālāk? Mobilais nestrādā.  Franču-arābu-angļu-itāļu valodas mikslī izdodas vienam no taksistiem (kuri paši līp klāt) uzprasīt telefonu un piezvanīt Jonasam (Youness) Haji, puisim no Couchsurfing (CS), kas uzņems mani savās mājās. Continue reading →