Ilona Sābera – portfolio

blogging, journalism, semiotics, short stories


3 Comments

Satiktie cilvēki nav nejauši

Šodien satiku kādu sievieti. Tā bija viena no tām tikšanās reizēm, kas virza. Man patīk satikt jaunus cilvēkus un liekas, ka tikšanās nav nejaušas. Tās ir zīmes, kuras jāprot lasīt. Man liekas, es protu (vai vismaz esmu mācību procesā).

Satiktā sieviete ir latviešu izcelsmes māksliniece. Viņa teica, ka es ar zobenu rokās gribu iekarot pasauli, kā viņa kādreiz un, smaidot mani sauca par pārāk jaunu, lai spētu sniegt vērtējumus. Runājām par pašrealizāciju un veicamajām darbībām. Viņa stāstīja, ka vispirms jāsaprot pašam sevi, un tikai tad var sniegt citiem. Vai tad mēs visu laiku neesam procesā? Kļūt gatavam taču nozīmē mirt. Continue reading

Advertisements


Leave a comment

Komiksu kultūra vs. Andrejs Pumpurs

Publicēts žurnālā Veto.

janvaris_copy

Kao Viets Ngujens “Lāčplēsis”

„Uzskatu, ka Meinards bija pacietīgs latviešu labvēlis. (..) Viņš palīdzēja latviešiem celt pilis, bet tie viņu krāpa, nepieņēma kristietību,” sava versija par latviešu tautas vēsturi ir vjetnemiešu māksliniekam Kao Vietam, kurš vēlas, lai latvieši neaizmirst, ar ko lepoties. Viņaprāt, simbolus, ko svarīgi ir saglabāt, jāpasniedz mūsdienu jauniešiem pieejamā formā. Tāpēc Kao Viets ne vien komiksa veidā stāsta par Lāčplēsi, bet arī Pumpura eposu papildina ar jauniem faktiem.

Continue reading