Ilona Sābera – portfolio

blogging, journalism, semiotics, short stories


1 Comment

Meklēju Eiropu Ukrainā

Ukrainas studentes svētkos

Ukrainas studentes svētkos

Lidostas vairums gadījumu ir non-luogi/bez-telpas un bez laika vietas. Tikai ne Ļvivas lidosta. Tikko nolaižoties to nevaru saskaīt. Ēka, kas atgādina staciju vai kultūras namu nevieš lidostas beztelpas iespaidu. Smagās koka durvis ir atvērtas. Pa tām iet vāciešu biznesa vīri pusmūžā, ukraiņu pensionāru pāri (tūristi hehe..), ukraiņu sievietes-viesstrādnieces, kā arī blonda ukrainiete džinsa minišortiņos ar vācieti pie sāniem ar smaidu sejā ir gatava bučot dzimtenes zemi.

Iejam mazā telpā, kas vairāk atgādina kādu no padomju vilcienu stacijām, nekā lidostu. Pie sienām instrukcijas imigrācijas lapu aizpildīšanai ukraiņu, krievu un angļu valodā. Aiz masīvām koka letēm caur maziem lodziņiem pārbauda pases. Rindu regulē blonda un strikta muitniece formastērpā. Continue reading

Advertisements


Leave a comment

Skaņas Damaskas ielās

Damaska___5Šeit no septiņiem līdz pusastoņiem jau ir tumšs. Augšstāvā ņaud kaķēns, vectēvs tērzē pie Ramadāna galda. Trauku šķindoņa, bērnu balsis.

Ja es mācētu, varētu saprast viņu sarunas. Esam viens otram uz ļoti līdzās…

“50 kilogramā! Piecdesmit!”ārā katru vakaru izmisis klaigā vīrs, kas ēzeļa vezumā tirgo augļus. No visiem tirgoņiem, kas atrodās nelielā tirgū man blakus ielinās, bļaustās tikai viņš. Tas laikam tāpēc, ka pārējiem cik necik savas būdiņas, kur izlikt tomātu, kabaču, gurķu, sīpolu kastes, salātu un piparmētru maisus, garšvielu maisījumus…Man šodien iznāca vairākus teikumus gara saruna arābiski par gurķu un tomātu cenām, Latviju un universitāti. Abi smējāmies par manu trūcīgo arābu valodas krājumu un šis man sauca pakaļ, lai iedotu līdzi divus lielus vīnogu ķekarus. Saldi… Laikam kļūšu par pastāvīgo klienti. Continue reading


1 Comment

Integrēšanās centieni Sīrijā

Damaska___9No lidostas trijos naktī mani atved eiropeiska izskata sieviete ar saviem sīriešu dēliem, kas pieņēma savā mašīnā mana apjukušā skatiena dēļ. Priekšā sēdošais sīriešu puisis angliski nemāk, bet aizved līdz manis nosauktās adreses mājas slieksnim un laipni atvadās: “Welcome to Syria!”

Par gaiļu dziesmām ātrāk modina saucieni uz lūgšanām: “Allāhs ir vienīgais Dievs,” un diena var sakties. “Damasco e’ bellissima durante il ramadan!/Damaska ir tik skaista ramadāna laikā!” jūsmoja mans Itālijā studējošais sīriešu draugs. Mana pašreizējā arābu valodas skolotāja Hažar(a), savukārt, satraucas par karsto laiku un to, kā viņa gavēņa laikā dosies uz darbu. Ramadāns sākas nākamnedēļ. Continue reading


23 Comments

Identitātes meklējumi Marokā

Pirmo_reizi_Afrika__Marokas_re_8Pirmajā brīdi liekas, ka uz reģistrāciju lidostā ir divas rindas – sieviešu un vīriešu. Nē, tā nav. Sievietes, vīru pavadībā vai bez, ar bērniem pie rokas marokāniešu tērpos. Tikai es tāda viena uz savu roku kaut kur skrienu. Nē, skat, man priekša eiropiešu meičas seja un sarkanā pase franču valodā. Laikam dodas apraudzīt bijušo koloniju. Aizspriedumi. Pārspīlējumi. Nedrošības izjūta.

Kasablankas nakts

Pilsētas centrs. Palmas! Trīs naktī. Silti. Āfrika taču! Nelegālajam taksistam par braucienu no lidostas atdoti pēdējie 15 eiro – speciālais 70% uzcenojums eiropiešiem un citiem pārtikušajiem un naivajiem. Vēl laimējies, ka uzreiz nepiekritu braukt par pirmo piedāvāto cenu 30 eiro. Kur tālāk? Mobilais nestrādā.  Franču-arābu-angļu-itāļu valodas mikslī izdodas vienam no taksistiem (kuri paši līp klāt) uzprasīt telefonu un piezvanīt Jonasam (Youness) Haji, puisim no Couchsurfing (CS), kas uzņems mani savās mājās. Continue reading


7 Comments

Ziepene: vakarnakts kaislības jaunajā dzīvoklī

Skaļi klaudzieni pie blakus istabas sienas. “Più piano!” (kas vienlaicīgi nozīmē, gan klusāk, gan mierīgāk), iesaucās mans jaunā dzīvokļa biedrs, kas aiz trauslā reģipša norobežojuma nevarēja aizmigt, klausoties savas bijušās draudzenes kaislīgajos vaidos. Simona bija atvedusi uz mājām savu draugu/džeku/mīļāko/panka-bestia (“pankzvērs” – itāļu apzīmējums pankiem,hašiša pīpmaņiem, ielas cilvēkiem, marginālajai grupai)/garāmgājēju no Piazza Verdi. Un viņiem bija sekss Stefano istabā (ar Stefano piekrišanu, kā izskatās, jo viņš mājās nebija), tajā pašā gultā, kurā reiz bija mīlējušies Francesco un Simona. „ Šajā istabā ir par daudz atmiņu, tāpēc es te nevarētu turpināt dzīvot.” Man stāstīja Francesco par istabu, kurā ievācos es. Viņš pats tagad guļ, dzīvo un raksta filmu scenārijus dzīvojamajā istabā, kas blakus virtuves kaktam. Un plānā siena ir kopēja ar Stefano istabu, kur tagad ir Simona un otrs vīrietis. Vaidi, kas pēc pirmā Francesco klauvējiena turpinājās vēl skaļāk, nu, pēc otrā viņa izsauciena, ir apklusuši. Continue reading


3 Comments

Mans istabas biedrs narkomāns

Melnā meitene taukainiem matiem, kas jau iepriekš nākusi ciemos/darīšanās, lai nopirktu no Džuzepes (Giuseppe) hašišu jeb dūmu (il fumo IT), tagad mazajiem pirkstiņiem veikli tin pārtikas plēvē balto pulverīti. Es neprasu viņam, kas tas ir. Es tikai skatos no sava istabas kakta un domāju par šauro robežu, kas šķir šos cilvēkus no Piazza Verdi (Verdi laukums) bomžu ikdienas. Viņš, mans istabas biedrs Džuzepe, gatavojas peļņai. Tūlīt dosies uz „Lazaretto”, lai tur tiktu vaļā no mazajiem baltajiem sainīšiem un atgrieztos ar naudu. „Viss, tikšu ar šo galā un tad basta. Tad vairs nē,” viņš ik pa brīdim iesaucas. Nez cik reižu viņš par to ir domājis? Vai kad izrunā šos vārdus tiem tiešām arī tic? Continue reading