Ilona Sābera – portfolio

blogging, journalism, semiotics, short stories


Leave a comment

Sergejs Moreino: Dzejai jāsagādā kaifs kā kafijai vai vīna glāzei

file18967473_MoreinoPublicēts Delfi.lv

Sergejs Moreino, atdzejojot J. Rokpelni, U. Bērziņu, J. Kunnosu, sākumā tulko dzeju uz metavalodu un tad projicē krievu valodā. Dzejnieks un tulkotājs šobrīd saka, ka mūža sapnis viņam bijis prozas rakstīšana, ko nupat piepildījis, iespaidojoties no brīnumainās Kurzemes, kas Latvijā vēl vēlēsies runāt ar daudzu autoru palīdzību.

Kas jums šobrīd aktuāls radošajā darbībā?

Varu teikt, sapnis piepildījies, jo visu mūžu sapņoju par prozas rakstīšanu. Pagājušā gada novembrī biju nonācis līdz stāvoklim, kad varētu taisīt pašnāvību. Nedomāju to burtiski, biju nonācis līdz izmisumam, kad sāku šaubīties, vai spēju rakstīt. Gribēju rakstīt prozu tā, lai varētu dabūt iekšā izjūtas, laiku un ritmu, kas ir mūzikā vai kino. Piemēram, cilvēks atbrauc uz svešu pilsētu, mostas viesnīcā, atrod pilsētas laukumu, sēž kafejnīcā stundu vai divas… Tie ir citi instrumenti, strādājot ar laiku, kas dzejā nav pieņemami. Continue reading