Ilona Sābera – portfolio

blogging, journalism, semiotics, short stories


5 Comments

Autobusa uzvara Ēģiptē: Gribas uzsprāgt

Publicēts Veto Magazine 33, pirmo daļu lasi ŠEIT, otro daļu ŠEIT.

Met pie malas intelektuāļu bariņus, izej uz ielas, tā tev pateiks taisnību.
Nekādas audzināšanas, nekādas izglītības, nekādas kārtības, nekādu likumu.
Pasaule griežas, kamēr nekustam ne no vietas un strīda karstumā sabļaustāmies korķa vidū.

سيبك من النخبة المثقفين،  هو الشارع هقوللك الحقيقة فين
مافيش تربية ومافيش تعليم، مافيش نظام و مافيش قوانين
العالم بيجري واحنا فى مترحنا، و بنتخانق فى عز الزحمة

Pēdējā albumā Cairokee nonākuši līdz atziņai, ka jebkas, kas pašlaik notiek Ēģiptē, tiek darīts pretēji, nekā tam būtu jānotiek – it kā vienkāršas lietas ir jāizcīna ar milzīgu piepūli. To var saukt par briedumu, kad atzīsti problēmas, necenties idealizēt, bet nekrīti arī depresijā. To novērtēja arī klausītāji, diska pirmo laidienu izpērkot trīs dienās un padarot ierakstu par reģiona līderi iTunes veikalā. Albumā iekļautajās dziesmās saklausāma Kairas ielu kņada, neizturamais karstums, gājēju un braucēju sastrēgums 20 miljonu pilsētā, ielu bērni, kas par vienu naudiņu pārdod papīra kabatlakatiņus, ēzelīši ar milzīgām atkritumu kravām līdzās miljonāru džipiem, foul un taameya (cūku pupu putriņa un falafels, ko parasti ēd brokastīs) pārdevēju ratiņi un pieczvaigžņu hoteļi Nīlas krastā. Tā ir ikdiena, ar kuru jāsadzīvo, jāprot izkarot sava vietā lielajā pūlī, lai netiktu samīts.

Arī es biju gatava mūžīgajai cīņai. Tiklīdz izgāju ārpus mājas, privātā telpa beidza eksistēt. Bija jāsamierinās ar to, ka nekad neizdosies iejukt pūlī. Tiku pamanīta, uzrunāta, izsekota, novērtēta un aprunāta, sliktākajā gadījumā necenzētu komentāru pavadīta. Tomēr biju izgājusi ārpus komforta zonas, un par to nebeidzu sevi slavēt. Izgāju no gaisa kondicionētās, sterilās darba biroja vides, kur nevalstisko organizāciju darboņi cenšas risināt globālas problēmas, bieži neprotot saskatīt tālāk par savu degungalu. Nolēmu, ka nebūšu baltrocīte – man jāzina, kas notiek ielās. Viegli izgrūstīju apkārtējos un iekāpu bremzējošā autobusā, pēc tam centos nenoģībt bezgaisa metro vagonā, izlauzu ceļu tirgus drūzmā, nokaulēju saldo apelsīnu cenu, izjaucot pārdevēja plānu un pierādot, ka nepiederu pie naivajiem (lasi – cērpjamajiem) ārzemniekiem un atsvaidzinājos ar glikozes devu svaigi spiestā cukurniedru sulā – tipiskais ēģiptiešu gardums, ja neskaita gāzēto dzērienu invāziju. Biju sevi pierādījusi. Continue reading

Advertisements